Пятница, 22.11.2019, 05:13
Приветствую Вас Гость

00:28
Antifašisms Latvijā


2005. gadā Latvijas opozīcijas spēki, kuri cīnījās par izglītību krievu valodā "priekš nepilsoņiem" sadalījās vairākās grupās "pēc interesēm". Daži izvēlējās labējo ideoloģiju, piemēram, "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā" partijas līderis un tā saucamā "Osipova partija". Protams, kreisajai kustībai ar tiem nebija viens ceļš. Mēs tad atradāmies krustceļā. Cilvēku bija maz, lai organizētu kaut ko nopietnu, bet kreisā ideja Latvijā nebija piedāvāta vispār. Mūsu kustība bija demoralizēta dažu mūsu biedru nodevības rezultātā. Pēc "antiBuša" gājiena un pēc tā sekojošām policijas represijām tie dīvainā veidā pārgāja pie mūsu oponentiem-fašistiem. Laikam Latvijas likumaizsardzības orgāni pierunāja tos.

Bet "svētā vieta nepaliek tukša". Tajā laikā Rīgas neformālā vidē izveidojās "pagrīdes" apvienība - antifašistiskā grupa "Urban Riot", ar kuru apvienojās kreiso nacbolu frakcija un komjauniešu avangarda aktīvisti. Tie atsitās no nacistiem uz panku un anarhistu grupu koncertiem. Kā arī dažas reizes kreisie veica gājienus pie "Skonto" halles, kur tajā laikā pulcējās labējie.

Mūsu žurnālā "Classwar" publicēja kā kreiso ideoloģiju rakstus, tā arī tradskinu rakstus. Tā bija aktīva kustība Rīgā, jo daudzi panki negribēja pieņemt fašistu esamību koncertos un izteica velmi attīrīt panku kustību no nacisma. No tā izrieta oi un skā mūzikas klausīšanā un sēdēšanā bāros pilsētas malā. Šādos tusiņos pulcējās arī metālisti. Tajā laikā Rīgas neformāli ļoti cieta no labējo kustību kulakiem, tāpēc tie gandrīz visi bija kreisie. Šo notikumu rezultātā fašisti praktiski izbeidza uzbrukt neformāliem.

Bet vēlāk šī kustība pavisam pazuda. Politiskajā dzīvē iestājās klusums. To traucēja vienīgi notikumi Rīgas centrā, kad naci-skinhedi paslēpoties aiz bijušo SS leģionāru mugurām, saņēma no valdības atļauju veikt gadskārtējo gājienu pie valsts galvenā pieminekļa. Pret šo gājienu izteicās ne tikai kreisie un antifašisti, bet arī parastie Latvijas pilsoņi.

2008. gadā situācija saspringa, kad ikgadējā bijušo SS leģionāru gājienā demonstratīvi piedalījās Rīgas mērs. Sākās krīze. Kapitālisti neturēja noslēpumā, ka vēlas pagriezt valsts politisko kursu uz totalitārisma pusi. Šajā laikā starp kreisajiem un Latvijas anarhistiem izveidojās strukturālās attiecības, kuru rezultātā izveidojās Kreisā fronte. Uz to brīdi frontes sastāvā bija cilvēki daži no kuriem nākotnē palika par WSIA taisnās kustības dibinātājiem. 16. martā - Waffen SS veterānu gājienu dienā - Sarkanās Jaunatnes Avangards kopā ar anarhistiem Rīgas ielās izveidoja izrādi kostīmos. Dalībnieki vācu kara formā veda gūstītus partizānus, dodot garāmejošiem antifašistiskā rakstura skrejlapas, kamēr tos neaizturēja policija.

2011. gadā Kreisās frontes vietā izveidojās organizācija "Sociālais bloks", kura kļuva par pirmo kreisās apvienības juridisko mantinieci. Mēs organizējām antikapitālistisko akciju "Vergi ir mēmi": teatralizētais pikets pie Ministru kabineta pret Darba inspekcijas likvidēšanu, kā arī akcijas "Mēs neiesim uz vēlēšanām" un "Grābekļu diena", parādot, ka valdība izformē saeimu tikai lai no jauna ievēlēt tajā labējos spēkus. Mēs sarīkojam arī kritušo sociālistu-cīnītāju piemiņas akciju - puķu uzlikšana pie 1905. gada revolūcijas pieminekļa un maršs līdz Sarkano latviešu strēlnieku monumentam.

2012. gadā 16.martā mēs nolēmām neļaut nacistiem reklamēties ar "latviešu policistu varoņdarbiem", kuri likvidējuši desmitiem tūkstošu cilvēku Salaspils nāves nometnē. Šajā dienā mēs organizējām protesta akciju, kuras gaitā cilvēki atnesa puķes un rotaļlietas, lai godinātu atceri par cietušiem koncentrācijas nometnes gūstekņiem un bērniem. Šī protesta pamats bija Latvijas valsts prezidenta Andra Bērziņa vārdi, kurš teica, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jānoliec galvas Waffen SS leģionāru priekšā. Tajā laikā nacionālisti no partijas "Visu Latvijai" jau ienāca valdībā, saņemot 7 vietas Valsts Parlamentā. Tāpēc Sociālā bloka aktīvistam Andrejam Kudrjašovam bija visi pamati, lai LTV7 kanālā savā intervijā teiktu: "Nacisms atdzimst jau valsts līmenī. Andris Bērziņš pateica, ka mums ir jānoliec galvas leģionāru priekšā. Mēs uzskatam leģionāros noziedzniekus, bendes un nacistu genocīdu Latvijā. Pēc mūsu datiem, šajā koncentrācijas nometnē mira ap 100 tūkstošiem cilvēku. Tur arī piedalījās Brīvprātīgais SS leģions, kuru nepiebeigtās atliekas soļos Rīgā". Pēc šī raidījuma speciāla Latvijas Saeimas patriotiskā audzināšanas komisija sūdzējās uz televīzijas kanālu Drošības policijā, kas tikai papildināja rezonansi intervijai.

Tas nebija pirmais mēģinājums cenzēt medījas. Līdz šim par "komunistiskā genocīda noziegumu nobalsināšanu" mēģināja tiesāt žurnālistu Aleksandru Ģiļmanu, baltija.lv portāla redaktoru Sergeju Malahovsku un Eiropas parlamenta deputātu Alfrēdu Rubiku. Šodien Latvijā ir oficiāli aizliegti komunistiskie simboli - un pat Rīgas mērs piedalās tādos pasākumos kā "Komunistiskā genocīda atceres diena". Kaut arī iedzīvotāju "krīzes" izbraukšanas laikā daudzie fašisti nepatriotiski izceļoja no Latvijas, kreisai kustībai Latvijā parādījās jauns pretinieks valsts struktūru ķermenī, kurš mēģina izveidot sabiedrībā iekšēja ienaidnieka tēlu, lai atrautu iedzīvotāju uzmanību no ekonomiskas katastrofas sekām.

Valdība atklāti aizliedz cilvēkiem atklāt savus uzskatus, spied un vajā citādi domājošus cilvēkus. Pavisam nesen vienu mūsu biedru ar policijas konvoju ievietoja uz piespiedu dziedniecību. Neskatoties uz to, mēs turpinām darboties - 9. maijā mēs uzvelkam sarkanās, sociālistiskās lentes, aizstāvot tādā veidā savus antifašistu ideālus, veicam apmācības "Darbinieku Universitātes" ietvaros, kā arī cenšamies paziņot sabiedrībai par savu netendenciozu skatienu uz vēsturi, kas ir alternatīvs labējam vēsturiskam oficiozam.

Kā arī mēs strādājam, lai pretstatītu sašķeltiem nacionālām diasporām darbinieku klases vienības struktūras pamatni. Tieši tas ir mūsu šodienas mērķis: lai cilvēki neaizmirstu, kādas sekas var būt sabiedrības šķēlumam pēc nacionālās piederības. Būsim kopā, būsim pret fašismu!

                                                             Sociāla bloka koordinators Ernests Zariņš          

Категория: Latviešu vālodas raksti | Просмотров: 1517 | Добавил: Каршин | Теги: Kreisās frontes, 2012. gadā 16.martā, Sarkano latviešu strēlnieku monumen | Рейтинг: 0.0/0
Всего комментариев: 0
Добавлять комментарии могут только зарегистрированные пользователи.
[ Регистрация | Вход ]