Пятница, 22.11.2019, 05:39
Приветствую Вас Гость

18:51
Banku Maldinoša Darbība (kredītu afēras)


Nesen pie Socbloka redakcijas ir griezies viens cilvēks, kuram bija problēma ar SWEDBANKA kredītu.Šeit mēs aprakstīsim problēmu, tās sekas, kā arī uzrādīsim PTAC (Patērētāju Tiesību Aizsardzības Centra) komentārus par doto problēmu. Par pierādījumu tam, ka šīs stāsts nav no pirksta izzīsts, pieliekam arī visus atbilstošus dokumentus.



To: ptac@ptac.gov.lv
Subject: Studiju kredīta pakalpojuma problēma (Hansabanka/Swedbank)

Cienījamie Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbinieki, man ir sekojošs jautājums.

2005. gadā mans draugs pēc kādas paziņas lūguma ir parakstījis ar a/s Hansabanka līgumu par studiju kredīta (tieši studiju, nevis studējošā) izsniegšanu tai paziņai.Šajā līgumā viņš ir Galvinieks.

Nesen a/s Swedbanka (Hansabanka ir nomainījusi vārdu) sākusi sūtīt viņam draudu vēstules, kur rakstīts, ka viņš kā galvinieks ir jāuzņemas kredīta saistības galvenās parādnieces vietā, jo ir pienācis termiņš maksāt ikmēneša maksājumus kredīta dzēšanai, bet tā neatblidot uz bankas vēstulēm un vispār esot pazudusi.



Draugs uzreiz ir aizgājis uz Swedbanku un pieprasīja viņiem tā līguma kopiju un informāciju par situāciju.Samaksājot 5 Ls par dokumenta kopijas izsniegšanu viņš saņēma TIKAI to lapu, kur tika norādīta informācija par viņu, par parādnieci un viņu pienākumiem.Ne vārda ne par parāda summu, ne par soda sankcijām, ne par termiņiem un līgumsoda procentu uzskaites kārtību.Vienīgais, ko bankas darbiniece paskaidroja MUTISKI, ka kopēja aizņēmuma summa esot bijusi ap 2800 Ls (es varu arī nokļūdīties +/- 500 Ls, bet tas nav būtiski), un ka uz doto brīdi banka esot izmaksājusi parādnieces mācību iestādei 1080 Ls no kredīta kopējās summas, kā arī to, ka drauga interesēs ir PAŠAM meklēt parādnieci.

Tālāk viņš aizgāja pie manis un es viņam pārtulkoju to līguma daļu, kuru viņam izsniedza bankā. Pēc dažām dienām ir atnākusi otra vēstule no Swedbankas ar draudiem nodot lietu parādu piedziņas kompānijām viņu prasību neizpildes gadījumā. Balstoties uz kredīta līguma punktu par strīdīgu situāciju atrisināšanu (tur rakstīts, ka strīdi tiek atrisināti sarunu ceļā, bet tikai ja tas neizdodas, tad tiesā vai banku asociācijas šķirējtiesā) viņš uzrakstīja iesniegumu bankā, lai viņi pagaidam neiesniedz lietu parādu piedzinējiem, jo viņš ir sācis parādnieces meklējumus ar policijas palīdzību, lai varētu uzsākt normālas pārrunas, jo tomēr viņa ir galvenā parādniece.Šajā iesniegumā viņš arī norādīja, ka gribētu tomēr saņemt līguma trūkstošas daļas kā arī RAKSTISKUS paskaidrojumus par to, no kurienes rodas cipari vēstulēs par ikmēneša maksājumiem (tur figurēja ~110 Ls pirmajā un ~111 Ls – otrajā vēstulē) un to, kā viņi skaita līgumsodu.



Ar šo iesniegumu mēs atnācām Swedbankas filiālē A.Saharova ielā (MAXIMA veikalā).Tur bankas darbiniece mums paskaidroja, ka banku šīs iesniegums neapmierina, jo iesniegumā IR JĀBŪT pieliktam parāda izmaksas grafikam nevis kautkādiem paskaidrojumiem un pārrunām – to viņa pat ir uzrakstījusi uz iesnieguma kopijas, ko mēs paņēmam drošības pēc kopā ar viņas parakstu un bankas zīmolu ar iesniegšanas datumu.Viņa arī MUTISKI piedāvāja mums pārrakstīt kredīta līgumu tā, lai tas būtu PATĒRIŅA KREDĪTS, nevis studiju kredīts, jo tā būšot vieglāk izvairīties no soda sankcijām un bez lieliem zaudējumiem nokārtot parāda maksājumus, jo citādi saskaņā ar eksistējošo līgumu galvotājam būs jāmaksā nevis tikai parādnieces nokavētais ikmēneša maksājums, bet visa parāda summa kopā ar procentiem, līgumsodu un tiesas izdevumiem, kas noteikti radīsies, ja tiesa notiks.Tas jau bija pārāk aizdomīgi, un mēs pateicām, ka nekādi maksājumi, protams, netiks
veikti tikai uz tā pamata, ka banka to draudot pieprasa, un mēs esam ar mieru iet uz tiesu. Taču galvenā parādniece pat nav atrasta!


Pēc tam es pasēdēju internetā un pameklēju informāciju par studiju kredītiem, un izrādies, ka ir speciāli Ministru Kabineta noteikumi, kuri nosaka studentu kreditēšanas un arī kredītu dzēšanas kātību.Runa iet par 29.05.2001. MK noteikumiem Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu".Par to, proti, bankā mums neko neteica, kaut gan uz drauga līguma daļas kopijas es atradu norādi, ka līgums ir sastādīts tieši pēc šiem noteikumiem!

Tur es atradu daudz interesantas informācijas par to, ko mēģinājusi no mums slēpt banka.Ir izrādies, ka šajā līgumā pēc MK noteikumiem ir vēl viens galvinieks, un tā ir VALSTS. Punkts 56. saka, ka Valsts galvojuma saistības iestājas, pamatojoties uz Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā izdotu dokumentu, ar kuru konstatēts, ka kredīta ņēmēja vai galvinieku rīcībā nav pietiekamu līdzekļu, lai atmaksātu kredītu noteiktajā apmērā. Manam draugam darba alga nepārsniedz 350 Ls mēnesī un protams tiesas gadījumā izmaksāt 1080 Ls lielu pamatsummu + līgumsodu + kredīta procentus + tiesas izdevumus + bankas zaudējumus viņš nebūs spējīgs! Viņam nepieder nekādi būtiski īpašumi.

Otrkārt MK noteikumos arī ir rakstīts, ka gadījumā, ja galvenajam parādniekam ir bezdarbnieka statuss, tad viņam ir tiesības nemaksāt parādu līdz 2 gadiem saskaņā ar punktu 78. Ja kredīta ņēmējam ir piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par diviem gadiem. Tātad, ja šī meitene slēpjās, tad oficiālā darba viņai noteikti nav, savādāk parāds varētu tikt piedzīts no viņas darba algas bez galvinieka iesaistīšānas.

Tātad varu secināt, ka banka AR NODOMU mēģina likt manu draugu maksāt par parādnieci, lai izvairītos no nevajadzīgas laika kavēšanas, kā arī no tā, ka pēc MK noteikumiem pati parādniece var vismaz pagarināt parāda atmaksas termiņu un rezultātā bankai uz likumīga pamata nāksies gaidīt naudu līdz 2 gadiem.Ir iespējams arī tāds variants, ka banka VISPĀR nav informējusi parādnieci par to, ka viņa ir aizkavējusi maksājumu zinot, ka viņa oficiāli nekur nestrādā (banksas noteikti var dabūt šadu informāciju, es par to nešaubos), un ka viņai ir likumīgs pamats kā bezdarbniecei pagarināt atmaksas termiņu, tātad banka uzreiz sākusi apdraudēt manu draugu - galvinieku, jo tad viņš bailēs skries maksāt.Šādā gadījumā banka ātri dabūs naudu un līdz ar to turpmāk parāda piedzīšana no pašās parādnieces būs tikai mana drauga problēma, ko viņš diez vai varēs atrisināt, jo tāpatās no bezdarbnieces bez īpašumiem neko dabūt nevar!Ir vēl viens knifiņš, ka ja draugs piekritīs izmaksāt parādnieces saistības pēc bankas pieprasījuma, tad viņam nebūs nekāda pamata prasīt atlīdzinājumu no pašas parādnieces, jo neviens draugu tiesas kārtā nav piespiedis maksāt parādnieces vietā, un tātad viņš to ir izdarījis brīvprātīgi tikai aiz bailēm! Šādā veidā banka pilnīgi izvairīsies no nevajadzīgām naudas piedzīšanas grūtībām.

Taču tas vēl nav viss.Gribētu piebilst vēl sekojošu.Pirmkārt kredīta līgumā parādniece ir norādījusi netaisnīgu informāciju par sevi – nepareizu dzīvesvietu.Kaut gan var būt tas nav būtiski, bet tomēr.

Starp citu, lai gan fakti liecina par to, ka notika krāpniecība, policija pret Siricu ierosināt krimināllietu ir atteikusies!Atcerieties to, kad noslēgsiet līgumus ar bankām, jo mūsu valstī kriminālkodekss parastos strādājošos no šādām krāpniecībām nepasargā.



Otrkārt un GALVENOKĀRT banka nav informējusi manu draugu pie šī līguma parakstīšanas, ka līgumā minētais formulējums, ka galvinieks uzņemas saistības kā pats parādnieks pēc civillikuma 1702 panta nozīmē, ka viņš brīvprātīgi atsakas no savas likumīgas tiesības virzīt banku VISPIRMS PIE PAŠA PARĀDNIEKA, gadījumā, ja parādnieks atsakas no, vai ignore savus pienākumus. Šī tiesība (prasīt naudu no galvenā parādnieka) atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistības kā pats parādnieks" – tā ir rakstīts civillikumā. Es apgalvoju, ka ja šī informācija būtu sniegta un izskaidrota manam draugam pie līguma parakstīšanas, tad viņš noteikti atteiktos no tās.Viņš šo līgumu ir parakstījis kā galvinieks ticot, ka pēc likuma, ja parādnieks nav veicis savlaicīgus maksājumus, tad banka vispirms griezīsies pie pašas parādnieces, un tikai gadījumā, ja tā nav maksāt spējīga, pie viņa, kā pie galvinieka. Banka, kā iespējams arī pati parādniece, ir izmantojuši mana drauga sliktas latviešu valodas prasmes un likumu vāju zināšanu un noklusēja šo svarīgu informāciju, lai panāktu savus mērķus, tātad es visu augstāk minētu informāciju varu uzskatīt par pamatu griezties pēc palīdzības pie Patērētāju Tiesību Aizsardzības Centra, jo tas ir pakalpojumu sniegšanas kārtības pārkāpums.Vispār prakse rāda, ka bankas darbinieki paši nezin, kas notiks ar galvinieku gadījumā, ja parādnieks atteiksies no saviem pienākumiem, un galviniekam, kuram nāksies tās uzņemties parādnieka vietā, vēlāk praktiski nebūs iespējams (vai ļoti grūti) pēc parāda izmaksas piedzīt ar to saistītus izdevumus no parādnieka, līdz ar to bankas no klientiem šo informāciju slēpj, bet līgumus sastāda tādā veidā, lai klients-galvinieks vienkārši nepamanītu vai nepiedotu nozīmes tam maziņam piebildumam, ka galvinieks uzņemas saistības kā pats parādnieks, un ko īsti šīs piebildums nozīmē.

Lūdzu, palīdziet ar konsultāciju vai jebkuru informāciju, kas varētu noderēt cīņā pret negodīgiem bankieriem.

Ar cieņu,

Prasītājs


Atbilde:

Labdien,

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), atbildot uz Jūsu e-pastā aprakstīto situāciju un uzdotajiem jautājumiem, paskaidro sekojošo:

  1. līguma noteikums par galvinieka pienākumu atbildēt kreditoram kā pašam parādniekam atbilst Civillikuma 1696.pantā un 1698.pantā noteiktajam par galvinieka pienākumu atbildēt kreditoram kā pašam parādniekam. PTAC vērš Jūsu uzmanību, ka saskaņā ar Civillikuma 1696.pantā noteikto galvinieka saistība vispār atbilst galvenā parādnieka saistībai un tādēļ nevar ne attiekties uz augstāku summu, ne būt bez nosacījuma, ja galvenā parādnieka saistība ir tikai nosacīta. Juridiskajā literatūrā minētās tiesību normas sakarā pausts viedoklis, ka „galvojums kā blakus saistība principā paredz galvenā parādnieka un galvinieka atbildības savstarpēju atbilstību. Taču šis vispārējais princips var tikt pēc pušu vienošanās izmainīts tai ziņā, ka galvinieks var uzņemties atbildību tikai par daļu no galvenās saistības” (Torgāns K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.) R: Mans Īpašums, 2000., 190.lpp.). Līdz ar to vispārējā gadījumā, ja vien nav bijusi atsevišķa vienošanās par mazāku galvinieka saistību apmēru, galvotāja saistību apmērs atbilst parādnieka saistību apmēram. Savukārt Civillikuma 1698.pantā noteikts, ka galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem. Juridiskajā literatūrā norādīts, ka „panta normā nostiprināts svarīgs princips, saskaņā ar kuru – ja galvojuma līgumā galvinieka atbildība nav īpaši aprobežota tikai ar galveno parādu vai tā daļu, vai arī tikai ar līgumsoda nomaksu u.tml., tad galvinieka atbildība ietver kā galveno parādu, tā arī visus ar galveno parādu saistītos blakus prasījumus un citus ar šī līguma izpildi saistītos zaudējumus un izdevumus” (Torgāns K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.) R: Mans
    Īpašums, 2000., 193.-194.lpp.). Ņemot vērā minēto, šāds līguma noteikums atbilst Civillikuma normām un PTAC šādu līguma noteikumu nevērtē kā netaisnīgu atbilstoši PTAL 6.panta trešajā daļā noteiktajam.

  2. Ņemot vērā minēto, PTAC paskaidro, ka saskaņā ar CL 1692.pantā ietverto galvojuma definīciju – galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. No minētā izriet, ka „galvojuma līgums izpaužas kā trešās personas mantiska saistība atbildēt kreditoram par parādnieka saistību. Respektīvi – izpildīt to viņa vietā, ar iespēju pēc tam regresa kārtībā
    atprasīt no parādnieka to, kas viņa vietā dots saistības izpildījumam. Līdz ar to CL 1692. pantā sniegtā legālā definīcija galvojuma būtību raksturo kā līgumu starp galvinieku un kreditoru, kurā parādnieks jau ir kā trešā persona” (K.Torgāns, Saistību tiesības I daļa, Rīga, 2006., 91.-92.lpp.). Līdz ar to, atmaksājot izsniegto kredītu parādnieces vietā Jums atbilstoši
    Civillikuma 1705. un 1706.pantā noteiktā regresa prasība pret parādnieci. PTAC vērš Jūsu uzmanību, ka atbilstoši Civillikuma 1705.pantā noteiktajam galvinieks var vērst savu regresa prasību pret galveno parādnieku tikai pēc tam, kad viņš patiesi nolīdzinājis parādu vai tā daļu vai vismaz ar tiesas spriedumu viņam uzlikts pienākums to nolīdzināt. Kādā kārtā šis nolīdzinājums notiek, tas ir vienalga. Ar atlaidumu, kuru kreditors izdarījis par labu galviniekam, nesamazinās viņa prasības pret galveno parādnieku. PTAC atzīmē, ka „Regresa prasības tiesības rodas ar brīdi, kad samaksāts (nolīdzināts) parāds vai tā daļa vai arī (vismaz) ar tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdi, ar kuru no galvinieka piedzīts parāds, bet
    reāli piedziņa vēl nav izdarīta (šajā gadījumā, ja parāds vēl nav nokārtots, tad galviniekam ir tikai tiesība prasīt no galvenā parādnieka, lai pēdējais atbrīvo to no šī pienākuma. Protams, galviniekam, samaksājot parādu parādnieka vietā, kurš vēlāk atzīts par maksātnespējīgu, regresa prasības perspektīvas ir visai problemātiskas. Taču ir jāņem vērā galvojuma līguma
    būtība un jau minētā paruna „kas galvo – tas maksā”” (Torgāns K. Latvijas
    Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.) R: Mans Īpašums, 2000., 119.-120.lpp.). Sīkāk par šo jautājumu Jūs varat iepazīties, izlasot, piemēram, Civillikuma komentārus. Saistību tiesības (nodaļu par galvojumu).

  3. Attiecībā par to, ka Banka neizsniedz Jums informāciju par parādnieces uzņemtajām saistībām PTAC norāda, ka saskaņā ar saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 62.panta pirmo daļu ziņas par fizisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem. Līdz ar to Banka atbilstoši šajā tiesību normā noteiktajam nav tiesīga citām personām (tajā skaitā PTAC) izsniegt informāciju par parādnieces uzņemtajām saistībām, parādiem u.c. šāda veida informāciju.

  4. Attiecībā uz to, ka līgumā kā otrs galvotājs ir valsts PTAC vērš Jūsu uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumu Nr.220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" 56.punktā noteikto, ka valsts galvojuma saistības iestājas, pamatojoties uz Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā izdotu dokumentu, ar kuru konstatēts, ka kredīta ņēmēja vai galvinieku rīcībā nav pietiekamu līdzekļu, lai atmaksātu kredītu noteiktajā apmērā. Tātad, lai valsts galvojums iestātos, nepieciešams tiesas spriedums par galvotāja vai parādnieka maksātnespēju. Fiziskās personas maksātnespējas procedūra noteikta Civilprocesa likuma 46.2 nodaļā, savukārt kritēriji (maksātnespējas
    pazīmes) personas atzīšanai par maksātnespējīgu ir noteikti Maksātnespējas likumā.

  5. Attiecībā uz e-pastā norādīto, ka parādniece Bankai sniegusi nepatiesu informāciju par savu dzīvesvietas adresi, PTAC norāda, ka par šīs informācijas nepatiesu sniegšanu kredītiestāde ir tiesīga vērsties pret pašu parādnieci līgumā noteiktajā kārtībā, bet PTAC nav tiesīgs šajā jautājumā iejaukties, jo tā atbilstoši PTAC darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem nav PTAC kompetence.

  6. Attiecībā uz e-pastā norādīto, ka, ja galvinieks būtu zinājis visu informāciju, kas saistīta ar galvojuma līgumu, proti, šāda galvojuma sekas, tad galvinieks šādas saistības nebūtu uzņēmies, proti, līgums noslēgts maldības rezultātā, PTAC paskaidro, ka saskaņā ar Civillikuma 1441.pantu maldība var rasties vai nu no tam, ka pavisam trūkst ziņu, vai ka ir tikai nepietiekošas ziņas par kādiem faktiskiem apstākļiem – faktiska maldība – vai kādām tiesiskām normām – tiesiska maldība. PTAC paskaidro, ka saskaņā ar Civillikuma 1458.pantu, ja Jūs uzskatāt, ka Līgums noslēgts dēļ Jūsu maldības, Jums šis fakts ir jāpierāda. Vienlaikus PTAC norāda, ka par maldības pastāvēšanu tiesiskā darījuma noslēgšanas brīdī ir tiesīga izlemt vienīgi tiesa. Līdz ar to, ja Jūs vēlaties atzīt darījumu par spēkā neesošu, pamatojoties uz to, ka notikusi svarīga maldība, Jums ir tiesības vērsties tiesā vispārējā civiltiesiskā kārtībā, ceļot attiecīgu prasību. Tomēr PTAC norāda, ka „lai iestātos sekas, ko izraisa svarīga atvietojama maldība, nepietiek ar vienas puses apgalvojumu par savu maldīšanos. Vajadzīgi pierādījumi gan par to, ko puse faktiski ir gribējusi, gan par to, ka situācija bijusi tāda, ka pārpratumi ir iespējami” (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri, Saistību tiesības (1401.-2400.p.), otrais izdevums; Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā, izdevniecība „Mans īpašums”, Rīga, 2000, ISBN 9984-574-12-1; 53.lpp.). Ņemot vērā minēto, PTAC norāda, ka tas nav tiesīgs izvērtēt maldības pastāvēšanu tiesiskā darījumā, tomēr vērš Jūsu uzmanību, ka, lai arī patērētājs attiecībā pret Banku ir uzskatāms par vājāko līgumslēdzējpusi un līdz ar to patērētāja aizsardzībai pastāv speciāls regulējums, tomēr minētais nenozīmē, ka slēdzot Līgumu Jums nevajadzēja iepazīties ar Līguma noteikumiem, tajā skaitā, ar aizdevuma atmaksas nosacījumiem. Iepriekš minētais daļā par tiesas kompetenci un prasītāja pienākumu pierādīt vienlīdz attiecas arī uz līguma noslēgšanu viltus vai spaidu rezultātā un šī jautājuma izskatīšana neietilpst PTAC kompetencē. Vienlaikus PTAC vērš Jūsu uzmanību, ka Jums par Jūsu e-pastā minētajiem jautājumiem un PTAC kompetenci jau klātienē PTAC telpās - 315.kab. Tika sniegta mutiska konsultācija.

    Šajā e-pastā sniegtais viedoklis nav uzskatāms par iestādes oficiālu
    atbildi.

    Ar cieņu,
    Patērētāju tiesību aizsardzības centra
    Patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības daļas juriste


No redakcijas puses varam sniegt banku esošiem un topošiem klientem sekojošus padomus:


  1. Lasiet līgumus un UZREIZ prasiet visas līgumu kopijas, glabājiet šos dokumentus saudzīgi, jo tie jūms vēl var noderēt.

  2. Izvairieties stāties kredīta (galvojuma) attiecībās ar mazpazīstamām personām ar šaubīgu reputāciju, pārbaudiet, lai pašam kredīta ņēmējam būtu pietiekams daudzums īpašumu, un proti, pastāvīgs un legāls darbs.

  3. Pārbaudiet kredīta ņēmēja līgumā sniegto informāciju.

  4. Negalvojiet ar saviem īpašumiem, it īpaši ar nekustamiem īpašumiem, kas ir jūsu vienīgā vieta, kur dzīvot, jo banka noteikti jūms tos atņems, ja kredīta ņēmējs atteiksies maksāt savu parādu.

  5. Latvijas Republikas likumdošana nepasargā galviniekus no krāpnieciskām rīcībām, t.i. galvinieks ir beztiesīgs cilvēks, kura pienākums ir maksāt, bet reālu tiesību nav nekādu. Vienīgā tiesība ir griezties uz tiesu, TIKAI PĒC tam, kad ir samaksājis kredīta ņēmēja parādu kopā ar pārējām saistītām izmaksām, vai vismaz ir saņemts tiesas lēmums, kas liek viņu maksāt. Kaut gan šī tiesība nemaz negarantē, ka parādnieks atdos šo naudu, jo ir daudz paņēmienu, kā parādniekam izvairīties no atbildības.

  6. Un pats galvenais – ja jūms nav īpašumu, ko zaudēt, tad varat vispār neņemt vērā banku draudus, jo šo draudu mērķis ir pēc iespējas vieglāk piedzīt no jūms naudu. Lai maksā tas, kurš ir ņēmis kredītu. Dotajā gadījumā jūsu risks ir tikai nokļūt tā saucamajos "melnajos sarakstos”, vairs nevarēsiet saņemt kredītus. Bet bez tiesas lēmuma neviena banka no jūms naudu ņemt nav tiesīga. Izņēmums ir tikai tad, kad jūms ir algas vai krājkonts tieši šajā bankā un līgumā tas ir norādīts (parasti bankas prasa, lai galvinieks atver kontu tieši viņu bankā un glabā zināmu naudas summu šajā kontā "drošības pēc”) .


Nepadodieties nekaunīgiem kapitālistiem!Atcerieties, tādu kā jūs ir tūkstoši, ja rīkosieties apzināti, atbalstīsiet citus, kapitālisti tik viegli jūs neapzags.


Starp citu, tiesa par mūsu kienta lietu, kuru mēs šeit apskatījām, tā arī nenotika vienīgi viņa apdomātu un gudru rīcību dēļ!Uz doto brīdi, sakarā ar to, ka viņa ienākumi ir mazi un nav nozīmīgu īpašumu, banka vazāties tiesā ir atteikusies.



Просмотров: 3765 | Добавил: Каршин | Рейтинг: 4.3/3
Всего комментариев: 2
2 По чём НБП для народа?  
http://lv-politics.livejournal.com/1686.html

1 Vlad  
http://volkul-akm.livejournal.com/119166.html Статья про новые аспекты неплатежеспособности в ЛР

Добавлять комментарии могут только зарегистрированные пользователи.
[ Регистрация | Вход ]